Iedomājieties sevi ideālā vietā, kurā saskaras telpas un laika bezgalība, veidojot veselu pasauli, kurā jūs acumirklī iegrimstat “šeit un tagad” stāvoklī – tieši tā jūs jūtaties Villa Milia hallē. Enerģijas kustība, kas notverta perfektās līnijās un formās, krāsu un nokrāsu kombinācija, gaismas un ēnu spēles, kas turpinās smaržās un skaņās, rada absolūtu harmoniju – iedvesmojošu, nomierinošu, bez vārdiem saprotamu, ar visām piecām maņām patiesi jūtamu.
Iedvesmojoties no Latvijas ikoniskā laikmeta un dabas harmonijas, arhitekte Zane Tetere izstrādā Villa Milia interjeru, izmantojot dabiskus materiālus, kas Jūrmalai bijuši raksturīgi visos laikos, un dara to vienīgi Jūrmalai raksturīgā veidā – izsmalcināts stils, īpašs telpas redzējums un izmeklēti visaugstākās kvalitātes materiāli. Ar latviešiem raksturīgo delikātumu Villa Milia halles telpa ir sadalīta četros privātumu sniedzošos sektoros, kuros komfortabli un nesteidzīgi pie tases aromātiskas kafijas nodoties sarunām ar viesiem.
Mēs uzskatām, ka pilnību var panākt tikai ar kompleksu pieeju un bez kompromisiem.
Šveicara galds ir izgatavots no mākslīga akmens ar koka fragmentiem. Uz sienām un grīdas ir sudrabains travertīns, papildināts ar stiklu, un uz tā fona sevišķi efektīgi izceļas no retā, izteikti tekstūrainā paldao koka gatavotie paneļi, liftu un dzīvokļu durvju rāmji.
Šis koks izvēlēts tā apburošā pašas dabas veidotā raksta dēļ, kas ietver krāsu kombinācijas no silti rozā un gaiši brūnas līdz zaļgani pelēkai ar pelēkām un tumši brūnām līnijām. Šo pašu materiālu Bentley dizaineri izmanto pēc pasūtījuma izgatavotu automašīnu salona apdarē.
Mēbelējums ir ar patīkamu tekstūru. Mājīgu gaisotni rada neskaitāmi gaismas avoti – no iespaidīgas lustras virs šveicara galda līdz siltam sienu un dzīvokļu apgaismojumam. Lifta durvis izgatavotas no matēta misiņa, un speciāli projektam izgatavotā lifta kabīne aizvedīs jūs uz izvēlēto stāvu. Trīsmetrīgas divviru durvis uz dzīvokli vērsiet ar misiņa speciāli projektam veidotu rokturi.
Viss Villa Milia interjers veido vienotu bildi, kurā katrs elements ir nevainojams dizaina objekts ar savu raksturu, vēsturi, mērķi, taču visi kopā tie ir ideāli pavadoņi ceļojumā pie sevis.
Arhitektūra kā īstena māksla ir sava laika atspulgs, tai piemīt spēja piefiksēt un pārnest laikā veselu paaudžu dzīves uztveri. Villa Milia izsmalcinātā, meditatīvā arhitektūra ir veidota tā, lai nevis ierobežotu telpu, bet gan to paplašinātu, tādējādi radot jaunu pasauli iedvesmai, radošumam un sarunām. Šeit mūžīgie līdzgaitnieki – dabiskie materiāli: koks, akmens un stikls – ir savā dabiskajā stāvoklī, veidojot dialogu ar viesi. Katrs no tiem stāsta savu stāstu, kopā veidojot kompozīcijas, piešķirot tām aprises un īpašu nozīmi.
Iegrimušas tūkstoš atspulgu spēlē, fasādes flīzes stāsta par visa šai pasaulē esošā daudzšķautnainumu un nenoteiktību. Balkonu margu stikla paneļiem ir slīpētas šķautnes, kas atstaro saules starus, atsaucot atmiņā spilgtus un neaizmirstamus iespaidus, kas mūs visus mainījuši uz mūžiem. Sudraba travertīns, šis tekstūrainais un dzīvais akmens, simbolizē stabilitāti un labsajūtu. Koks dod spēku un pārliecību, ka viss ir iespējams. Gluži kā varena priede izaug no mazas sēkliņas, tā apziņā esoša vēlme dod spēku iecerētā īstenošanai.
Latviešu arhitektei Zanei Teterei ir atpazīstams stils. Saglabājot Jūrmalai tipiski nelielo ēkas veidolu, radot Villa Milia viņa koncentrējusies uz formu, īpašu uzmanību pievēršot niansēm. Villa Milia ir rafinēts, intelektuāls projekts, kas iemieso minimālismu visās tā izpausmēs (vizuālas izpausmes izteiksmīgumā, risinājumu simboliskajā nozīmīgumā). Arhitektūras koncepcija ir elegants un māksliniecisks pēdējā diženā stila – izsmalcinātā jūgendstila – un deviņpadsmitā gadsimta trīsdesmitajos gados Jūrmalā populārā lakoniskā funkcionālisma apvienojums.
Villa Milia dzīves filozofija “šeit un tagad” ir nesaraujami saistīta ar vēsturi, saistīta ar tiem, kas to izveidojuši. Mēs, projekta autori, tiecāmies nodibināt un uzsvērt šo saikni, apvienojot visus pamatjēdzienus – mūžīgums, laiks, katra cilvēka dzīves vērtība –, un tieši šie jēdzieni ir projekta Villa Milia stūrakmeņi.
Mūsu mērķis – lai Villa Milia kļūtu par vietu, personisko telpu, kurā jūs varat būt patiesi laimīgi un ārpus laika nesteidzīgi apdomāt nebeidzamo dzīves ritējumu, bezgalīgo dzīves kustību, kā arī uzlādēties ar panākumu enerģiju un uz mirkli saplūst ar mūžību.
20. gadsimts bija uzplaukuma un ekonomiskās izaugsmes periods, lielisks laiks Latvijai. Tajā radušies harismātiski cilvēki, spilgti varoņi, kuriem vārdi “Es to daru savai dzimtenei!” nebija vien tukša skaņa. Ideja par šajā laikā uzkrāto atmiņu un tajā dzīvojušo cilvēku dzīves vērtību saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm caurstrāvo Villa Milia koncepciju.
Jaunā Villa Benjamina interpretācija ir veltīta tās saimniecei – 30.–40. gadu latviešu preses karalienei Emīlijai Benjamiņai. Apveltīta ar lielisku gaumi, Emīlija Benjamiņa vienmēr izvēlējās labāko, ko radījuši talantīgi cilvēki. Nesamierināties ar kompromisiem, neizvēlieties starp skaistumu vai kvalitāti, infrastruktūru vai privātumu, modernajām tehnoloģijām vai mājīgumu. Villa Milia radītāji izlēma: “Šis būs ideāls projekts.”
Tikko pēc rašanās šī ideja pilnīgi mistiskā veidā sāka piesaistīt cilvēkus, kuru senči kādā veidā bijuši saistīti ar Emīliju vai piedalījušies Villa Benjamina radīšanā. Izrādījās, ka talantīgās projekta arhitektes Zanes Teteres vecmāmiņa bijusi no Benjamiņu ģimenes. Stila etalons Bruno Birmanis pievienojās projektam, jo viņa vectēvs piedalījies slavenās Villa Benjamina projektēšanā. Tādējādi Villa Milia tēma sāka iegūt sevišķu nozīmi, un projekta radītājiem tā bija kā zīme. Kā Paulu Koelju rakstījis savā darbā “Alķīmiķis”: “Visums vienmēr dod tev zīmes, tikai jāmāk tās izlasīt.”
“Mans tēvs mani vizināja tādā pašā automašīnā.” “Ar šo pulksteni vectēvs man mācīja noteikt pareizu laiku.” “Šeit mēs ar visu ģimeni pavadījām vasaru – pašas laimīgākās manas bērnības dienas.” Dažiem priekšmetiem mēs piešķiram sevišķu nozīmi, un dažas vietas ne bez iemesla tiek dēvētas par spēka vietām. Pulkstenis no saujas zobratu kļūst par simbolu, nesēju, kas nodod tālāk iepriekšējo paaudžu atmiņas, pieredzi, idejas un pasaules redzējumu. Savukārt senču mājas apvieno komforta, stabilitātes, laimes un mierīguma jēdzienus, tās ir atbalsts un dzīvības enerģijas avots. Mēs esam pārliecināti, ka Villa Milia jums kļūs par svētvietu, kurā jūs sajutīsiet dvēselisku saikni ar pagātni, vienlaikus pa īstam izjūtot to, kas notiek šeit un tagad.
Tos, kuri iebrauc Villa Milia, sagaida pirmie vārti, kas apzīmē mājas robežas – nevis dzīvesvietas, bet gan dvēseles mājvietas. Māja, gluži kā pasaules pirmsākuma skaņa un dievišķā principa izpausme Om (Aum), ir svētlaimes stāvoklis, iekšēja drošības, atvērtības un brīvības izjūta. Iziešanai cauri pirmajiem vārtiem ir simboliska attīrīšanās nozīme, atbrīvojot jūs no visa, kas ir lieks, nesvarīgs un novecojis, lai rastu vietu jaunajam un patiesi nozīmīgajam. Otrie vārti dāvā brīvam, garā stipram, gudram un mērķtiecīgam cilvēkam patiesu laimi, labklājību un karstāko vēlmju piepildīšanos.
Vārti ir nesaraujami saistīti ar ceļa jēdzienu – ceļš vai nu no tiem sākas, vai ar tiem beidzas. Vārti ir kā noteikts posms, atzīme, kas palīdz mums apstāties un aizdomāties, izvērtēt, pārbaudīt virziena pareizību, tie sniedz iespēju precizēt mērķus un skaidrāk izjust ceļu.
Senajā Romā un Grieķijā uzvarētājiem vai nozīmīgiem notikumiem par godu tika uzceltas triumfa arkas, kas iezīmēja jauna dzīves posma sākumu. Kopš Kijevas Rusas laikiem pilsētas vārti ir pildījuši ne tikai aizsardzības funkciju, tie arī noteica robežu starp pilsētas “telpu” un apkārtējās pasaules “haosu”. Japānā rituālie vārti Torii simbolizē ieeju citā pasaulē, kurā visi ienākušie var sazināties ar augstākajiem spēkiem un lūgt aizsardzību.
Leģenda: Ķīnā ir leģenda par karpu, kas sapņoja kļūt par pūķi. Lai sapni piepildītu, karpai bija jāpeld augšup pret straumi un pāri slieksnim, kas saukts par Pūķa vārtiem. Karpa peldēja pretim savam sapnim, tās neatlaidība un pacietība palīdzēja karpai pārvarēt visas grūtības. Zivs pārleca pār slieksni, pārvērtās par varenu pūķi un traucās debesīs. Karpas lēcienam cauri Pūķa vārtiem ir simboliska nozīme. Dzīves pārbaudījumu pārvarēšana kļūst par pacelšanās jaunā līmenī simbolu.
Tāpat kā Villa Benjamina, arī Villa Milia īpaša uzmanība tiek pievērsta galvenajai ieejai. Projekta teritorija labiekārtota saskaņā ar japāņu ainavu arhitektūras vadlīnijām, viss ir pārdomāts, visi ainavas elementi ir savās vietās, viss ir līdzsvarā, veidojot harmonisku vidi, ļaujot tajā ienākušajiem iegrimt dziļās pārdomās par mūžību. Šādu dārzu simbolisms šķietami izpleš teritorijas robežas visas planētas lielumā.
Tekošais ūdens pie nama ieejas šķiet kā pasaules okeāns, sievišķais pirmsākums, tā skaņa nomierina, melodijas vieš filozofisku noskaņu un saskaņā ar fenšui mācību nes namā labklājību un pārticību. No akmens (jauna marmora) veidotā ēka iemieso kalnu grēdu skaistumu un vīrišķo pirmsākumu – stiprumu un stabilitāti. Uguns – dievišķais pirmsākums, enerģija, tieksme pēc izaugsmes, panākumi. Ziedošie augi iemieso dzīvesprieku, skaistumu un laimi, zāliens simbolizē uzticamību, pasargāšanu un aizsardzību.
Pie ēkas ieejas atrodas īpašs objekts, skulptūra, ko radījusi daba tandēmā ar cilvēku – dārza bonsai kociņš, priede, kas simbolizē ilgmūžību un spēku. Novietots pašā projekta centrā un uz paaugstinājuma, tas asociējas ar mājas sirdi, apvienojot iekšējo un ārējo telpu.
Ūdens, uguns, akmens, koks un svaigais Jūrmalas jūras gaiss ir tie paši pieci elementi, kas bijuši Jūrmalā arī deviņpadsmitā gadsimta trīsdesmitajos gados, tie paši, kas pastāvēs mūžīgi un piepildīs sirdi ar vienkāršas eksistences laimi.
Pienākot pie durvīm, jums uzreiz rodas sajūta, ka tās nav tikai durvis uz māju, – tas ir slieksnis, aiz kā slēpjas viss intīmākais, viss svarīgākais. Katrreiz pārnākot mājās vai uzaicinot ciemos līdzīgi domājošus cilvēkus, jūs pieskaraties durvju rokturim un atverat savas ideālās pasaules durvis. Tas ir pašatklāsmes ceļa turpinājums, sava veida ceremonija, kas savieno ar mājas sakrālo telpu.
